Mēs iegājām noguruši, nobijušies un salauzti. Tur valdīja miers, kādu nebijām jutuši gadiem ilgi.
"Ziemassvētki tuvojās, un mana trauksme pieauga dienu no dienas, tāpat kā visus citus gadus, kopš satiku savu bijušo vīru. Viņš vienmēr bija sliktāks ap Ziemassvētkiem, viņa raksturs bija ļoti īgns. Papildus visam Ziemassvētku stresam es pavadīju daudz laika, cenšoties saglabāt mieru un neļaut tam eksplodēt. Tā tas bija bijis tik daudzus gadus. Ziemassvētki nebija labs laiks, ne gaismas un miera svinības. Bet es vienmēr centos neatlaidīgi turpināt, domājot par to, lai viss būtu labi, jo mūsu puikām būtu tik skumji, ja viss eksplodētu pirms svētkiem vai to laikā."
Tad pienāca vēl vieni Ziemassvētki, puiši bija kā tērauda stieņa, un mēs ar ģimeni nācām mājās no skeitborda brauciena. Puiši sāka kakāt aizmugurējā sēdeklī, un mans bijušais pilnībā zaudēja prātu. Viņš brauca kā traks, un, kad es protestēju, viņš nākamreiz, kad apstājāmies pie sarkanās gaismas, soli pa solim iesita man ar elkoni pa ribām. Viņš kliedza un kliedza. Mēs trīs bijām sastinguši no bailēm, un es miru no sāpēm elkoņos. Mēs tikām mājās, es nezinu kā. Es biju pilnīgi nejūtīga un nespēju domāt.
Es piezvanīju māsai, kura galu galā atbrauca pakaļ man un puikām. Viņa mūs aizveda uz sieviešu patversmi. Situācija, kuras novēršanai biju tik cītīgi strādājusi, sāka piepildīties. Mēs ar puikām dažreiz atceramies, kā iegājām pa sieviešu patversmes durvīm. Viss ritēja pilnā sparā, bija Ziemassvētku gatavošanās, bet tik kluss un jauks. Sveču gaisma, Ziemassvētku eglīte ar daudzām dāvanām zem tās. Mūs uzaicināja uzkodām un aizveda uz istabu. Pēc šī trakā notikumu pavērsiena mums izdevās aizmigt, visas pārgurušas. Nākamā diena bija Ziemassvētku vakars. Mēs ilgi gulējām un šūpojāmies, līdz piezvanīja Ziemassvētki. Tad tika izsauktas vakariņas, un mūs gaidīja īstas mielasts, gards ēdiens, ko gatavoja šefpavārs, kurš tajā vakarā piedāvāja savus darbiniekus. Pēc maltītes tika atvērtas paciņas, mēs visi saņēmām daudz Ziemassvētku dāvanu, it kā tās būtu mums visu laiku ieplānotas.
"Mēs nekad neaizmirsīsim šos Ziemassvētkus. Dažreiz mēs ar puikām atskatāmies uz tiem un sakām, ka tie bija viņu pirmie labākie Ziemassvētki. Tas, no kā es visus šos gadus baidījos un izvairījos, izrādījās mūsu veiksme."
