Mērķis

Sieviešu patversmes ētikas kodeksa mērķis ir aizsargāt patvērumu meklējošo sieviešu un viņu bērnu tiesības, kā arī atbalstīt darbiniekus, saskaroties ar ētikas jautājumiem. Ir svarīgi, lai ētikas kodekss tiktu pastāvīgi atjaunināts un darbinieki to regulāri pārskatītu.

Sieviešu patversme lielu uzsvaru liek uz cieņu pret tiem, kas to meklē. Personāls strādā, lai apmierinātu sieviešu un bērnu vajadzības. Visas sievietes tiek laipni gaidītas un tiek atbalstītas profesionāli un elastīgi.

Atbildība pret tiem, kas meklē palīdzību sieviešu patversmē

1. Personāls nodrošina, ka tiek ievērotas pakalpojumu saņēmēju pamattiesības, pašnoteikšanās un privātums. Personāls cenšas veidot savstarpēju uzticēšanos un sniegt atbalstu, ko raksturo godīgums un cieņa. Sievietes, kuras meklē palīdzību sieviešu patversmē, pašas kontrolē savu ceļojumu un pieņem lēmumus pēc saviem ieskatiem.
2. Darbinieki nediskriminē sievietes patversmēs vai interviju laikā, kā arī viņu bērnus, bet gan sniedz salīdzināmus pakalpojumus visiem. Darbinieku pienākums ir apzināties dažādu sociālo grupu statusu, kuras meklē palīdzību sieviešu patversmē. Darbiniekiem jāņem vērā arī savu vērtību, uzskatu un privilēģiju ietekme uz sniegto pieeju, atbalstu un konsultācijām.
3. Darbinieki nodrošina, ka viņu amats un prasmes netiek izmantotas, lai apvainotu, apspiestu, nodarītu ļaunumu vai apspiestu sievietes un bērnus, kuri meklē patvērumu. Darbiniekiem ir arī aizliegts izmantot attiecības ar pakalpojumu saņēmējiem personīga vai profesionāla labuma gūšanai.
4. Personāla pienākums ir neveidot seksuālas vai personiskas attiecības ar personām, kas meklē patvērumu, ne reālajā dzīvē, ne sociālajos medijos/internetā. Tas pats attiecas uz tiem, kas apgūst apmācību patversmē. Ja, meklējot sieviešu patversmes intervijas pakalpojumus, starp intervētājiem un konsultantu pastāv attiecības, draudzība vai paziņa, attiecīgajai personai pakalpojumi jāsaņem no konsultanta, kurš tai nav pazīstams.
5. Darbinieki sazinās ar sievietēm un bērniem, kuri ir meklējuši palīdzību sieviešu patversmē, tikai tad, ja tas ir patversmes kompetencē. Šāda saziņa jāveic, konsultējoties ar tiešo vadītāju.
6. Darbiniekiem nav atļauts pieņemt dāvanas vai pakalpojumus no Sieviešu patversmes pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmumi ir nelielas un niecīgas dāvanas. Tomēr Sieviešu patversme kā bezpeļņas organizācija var pieņemt lielākas dāvanas.
7. Darbinieki nepilda savus pienākumus alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kas var ietekmēt viņu spriestspēju un/vai uzvedību.

Konfidencialitāte/neizpaušana

8. Darbinieki respektē visu sieviešu un bērnu, kuri meklē palīdzību Sieviešu patversmē, konfidencialitāti. Darbinieki neapspriež sieviešu un bērnu problēmas ārpus darba grupas un neizpauž personu identificējošu informāciju, ko viņi uzzina darbā ārpus iestādes. Konfidencialitātes līgums, ko darbinieki paraksta, uzsākot darbu, nebeidzas līdz ar darba attiecību pārtraukšanu. Darbinieki neapspriež sieviešu un bērnu problēmas savā starpā sociālajos tīklos. Saziņai ārpus iestādes par sievietēm un jautājumiem, kas tiek risināti patversmē, jānotiek tikai nepieciešamības gadījumā un tai jābūt minimālai. Turklāt jānodrošina, lai viņu problēmas nebūtu personiski identificējamas citās saziņas lietotnēs, ja vien tas nav nepieciešams.
9. Darbinieki informē pakalpojumu saņēmējus par konfidencialitāti un slepenību, kas attiecas uz visu darbu Sieviešu patversmē.
10. Konfidencialitāti drīkst pārkāpt tikai tad, ja to pieprasa likums vai ja pastāv nepārprotamas briesmas pakalpojuma saņēmējam vai citām personām. Konfidencialitāte tiek pārkāpta arī tad, ja no iemītnieka vai intervējamās personas tiek saņemts parakstīts pieprasījums.

Sieviešu darbinieku vispārējie pienākumi

11. Ir svarīgi, lai sievietes profesionāles censtos uzturēt savas profesionālās zināšanas un prasmes darbā. Sievietes profesionāles tiek mudinātas lasīt profesionālus rakstus, apmeklēt sieviešu profesionāļu sanāksmes un studēt akadēmisko literatūru, kurā tiek apspriesta vardarbība un tās sekas.
12. Ja rodas ētikas jautājumi, darbiniecēm komandas sanāksmē jākonsultējas ar kolēģēm vai jāmeklē padoms savam tiešajam vadītājam, izpilddirektoram un, attiecīgā gadījumā, Sieviešu patversmju asociācijas valdei. Valde ir atbildīga par galīgajiem lēmumiem par ētikas jautājumiem, ja tādi tai tiek iesniegti.
13. Ja darbinieki publiski runā vai raksta Sieviešu patversmes vārdā, viņiem jābūt uzmanīgiem un jācenšas būt objektīviem savā runā un rakstos, tādējādi cenšoties saglabāt sabiedrības uzticību Sieviešu patversmei. Ir arī svarīgi, lai darbinieki skaidri nošķirtu, kad viņi runā publiski, savā vārdā vai Sieviešu patversmes vārdā.
14. Ja persona, kas jaunāka par 18 gadiem, vēlas izmantot Sieviešu patversmes pakalpojumus, darbiniekiem ir jāinformē nepilngadīgā, ka Sieviešu patversmei ir pienākums ziņot bērnu aizsardzības dienestam par vardarbību, ko šī persona ir piedzīvojusi.

Sūdzību/ieteikumu izskatīšana attiecībā uz sievietēm darbiniecēm

15. Darbiniekam, kurš zina par kolēģa pārkāptu Ētikas kodeksu, ir jāinformē savs tiešais vadītājs. Nopietnāki gadījumi tiek apspriesti vadības komandas sanāksmēs.
16. Ieteikumus vai sūdzības par sievietēm darbiniecēm, kas saņemtas no pakalpojumu saņēmējiem vai partneriem, var iesniegt izpilddirektoram.

Rīcības kodeksa pārkāpumi tiek uztverti nopietni, un izpilddirektors pieņem lēmumus par to, kā uz tiem reaģēt.